Un visur ir kosmoss

Viktors Aleksandrovičs Sosnora (1936–2019) — dzejnieks, dramaturgs, prozais, tulkotājs. Tiešais tradīciju turpinātājs krievu literārā avangarda un neapšaubāms klasiks, kura radošā mantojuma vēl ir jāizprot. Daudzu gadu garumā vadījis literāro apvienību Leningradā. Dzeju sāka rakstīt sešpadsmit gadu vecumā, taču agrīno dzejoļu saglabājies ļoti maz — autors, pēc viņa paša vārdiem, izjuta „tieksmi uz pašiznīcināšanos” un daudz ko vienkārši iznīcināja. Viņa dzejoļi, kas iedvesmoti no „Vārda par Igora pulku”, viņam atnesa pelnītu slavu: „Pār četriem mēnešiem es kļuvu slavens, publicēts visaugstākajās partijas izdevumos un iekļuvu pirmajā četriniekā dzejnieku valstī”. Bet viņa radošums nepadevās ne stimuliem, ne ierobežojumiem, tas bija mākslinieks, kas izcēlās ar kādu pirmatnēju, kosmisku iekšējo brīvību. „Es nekad neesmu rakstījis ne lasītājam, ne... ne nevienam! Vēl sliktāk, es jums teikšu: es nekad neesmu rakstījis pat sev. Tas vienkārši atrod kādu stāvokli, saprotat... un... rakstās. Un pēc tam nerakstās.” avangards, vietējā dzeja, dzeja, krievu dzeja, krājums, dzejoļi.