Mogusjumka un Gurjāničs

Stāsts «Mogusjumka un Gurjāničs» stāsta par Beloreckas rūpnīcas dzīvi pēc dzimtbūšanas atcelšanas. Varbūt kādu aizskars šāds apzīmējums — «par rūpnīcas dzīvi», bet es neesmu kļūdījies, jo jēdzienā «rūpnīca» tā laika izpratnē, īpaši Uralā, ietilpa ne tikai pati ražošana mūsdienu izpratnē, bet arī pati pilsētiņa vai ciemats, un pat apkārtējā teritorija, un rūpnīcai bija sava īpaša dzīves kārtība, sabiedrisko attiecību norma un savs folkloras mantojums. Tātad tā laika rūpnīca — gan asinis, gan gaļa, gan darba cilvēka garīgā dzīve. Rūpnīca pamatīgi izmainīja arī apkārtējo baškīru dzīvi. Un šis stāsts ir par tautas laimes meklējumiem. Par aklām mēģinājumiem to tuvoties, kas izpaužas kā spontāns sacelšanās protests, pat bandītisms. Par krievu un baškīru tautu draudzību, kas izturēja pārbaudījumus jau Pugačova laikā, par spēkiem, kas cenšas to traucēt.
Mihails Čvanovs