Neaizmirsti mani apglabāt

Kad Kirilam palika trīs gadi, spoki gandrīz viņu nogalināja uz vectēva bēru.

Kopš tā laika zēna sapņos vajā lapu šalkas, caurvējš un čuksti: «Tu tikai neaizmirsti viņu apglabāt».

Kirilam ir septiņpadsmit, un viņš nesaka neko lieku: katrs viņa vārds dēmoniem izklausās kā pavēle.

Tikai baznīcā puisis jūtas mierīgi. Bet ar rudens vēju darba dienās iebrūk pazīstamais čuksts un tumsa.

Kā saistīta raganu parādīšanās pilsētā ar noslēpumainām nāvēm?

Un kā pasargāt savu ģimeni, ja neviens netic spokainajai pasaulei un palīdzību gaidīt nav no kā?