Iedomājoties nākotni, mēs parasti iedomājamies sevi iekļautus mehānizētā ekosistēmā, ko apdzīvo roboti, ierīces un virtuālās realitātes. Nākotne ir krāsaina un tehnoloģiska, un mēs, cilvēki, — esam vienīgie aktīvie dalībnieki šajā brīnišķīgajā pasaulē. Tomēr šāda izpratne — liela kļūda, apgalvo bioloģe un ekoloģe Robs Danna. Cik ļoti mēs censtos pakļaut sev dabu, mēs paliekam tās daļa un esam no tās atkarīgi. Tajā pašā laikā mūsu atkarība nemaz nenozīmē, ka daba ir atkarīga no mums: tā tiks galā ar jebkurām cilvēka mēģinājumiem to ignorēt, cīnīties ar to vai valdīt pār to, un dzīvības likumi turpinās darboties arī pēc mūsu sugas izzušanas. Grāmatā "Ar mums vai bez mums" Danna stāsta par bioloģiskajiem likumiem, kas ir neapstrīdami, kā fizikas likumi, par to, kā mainās apkārtējā pasaule, kāds liktenis gaida mums zināmās sugas un kur un kā veidosies jaunas. Tajā pašā laikā, ilgajā cilvēces vēsturē uz planētas mēs negribot iznīcinājām savvaļas sugas, no kurām bijām atkarīgi vai varējām būt atkarīgi, un vienlaikus veicinājām sugu rašanos, kas mums sagādā nepatikšanas.
Tagad, ja mēs paši vēlamies izdzīvot, mums jāiemācās saprast bioloģiskos likumus un pakļauties tiem. Tad mūsu iespējas nodzīvot vēl 100, 1000 vai pat miljonu gadu ievērojami palielināsies. Nu, ja nē — ko gan, ekoloģiem un evolūcijas bioloģiem ir diezgan pārliecinoša vīzija par to, kā dzīve uz Zemes attīstīsies bez mums…