Māniifik

Isajs uzskata sevi par dievu. Viņš domā, ka ir dabas šedevrs un sauc sevi par māniifiku. Viņš zina, kā padarīt cilvēci laimīgu. Tam ir nepieciešams metodiski iznīcināt visus nelaimīgos cilvēkus. Jo nelaime tiek nodota līdzīgi vīrusu slimībai. Un vienu pēc otra viņš nogalina ciešošos, nabadzīgos, pamestos, neizdevušos... Mirstīgās atliekas atrada glābēji, kurus izsauca kaimiņi – no aizslēgtā dzīvokļa nāca izmisīgs kaķa kliedziens, bet uz zvaniem durvis neviens neatvēra. Nācies uzlauzt. Izmeklētāja Vitalina Drozd pirmā atklāja upuri – sievieti, nedaudz pāri piecdesmit. Nogalināta ar asu priekšmetu miega artērijas rajonā, caurums pus kakla, asinis uz pusistabas. Un nekādu pretestības pēdu. Un, galvenais, - nekādu motīvu. Drīz vien mūsu vīrieša mirstīgās atliekas. Pirkstu nospiedumi uz pudeles, ar kuru slepkava izsita nabaga cilvēkam galvaskausu, sakrita ar tiem, kas atrasti nogalinātās sievietes dzīvoklī. Un atkal – nekādu redzamu motīvu. Un tad Vitalina sajuta kaut ko dīvainu savā dvēselē, it kā viņa kaut kādā veidā būtu saistīta ar šiem noziegumiem…