Beigās līnijas

„Tie no mums, kuri mīl tieši tā, bez drošības, riskējot, cieš vairāk, bet arī laime viņiem ir lielāka.”

Dārgais draugs, partneris… mīļotais?

Man nekad nav bijusi bailes krist. Tur, augšā, kur pilsēta redzama kā uz plaukstas, es jūtu pārliecību, ko man ir grūti izjust uz zemes. Es jūtu varu pār savu dzīvi.

Bet tiklīdz es nokāpju, mani sasalst bailes, mani apņem neizbēgamība, mani pārņem šaubas. Bailes no slimības. Neizbēgamība nākotnes. Un šaubas: vai man ir tiesības ielaist viņu savā dzīvē, kad zinu, ka varu viņu novest pie ciešanām?