Ar rūpēm par acīm! Izdevums ar LIELIEM BURTIEM ērtākai lasīšanai. Divos sējumos. Izdevums, kas veltīts "Leitnanta prozas gadam", ko paziņojusi Krievijas rakstnieku un izdevēju asociācija (Aspir). 2024. gadā vairāki rakstnieki un dzejnieki, kas piedalījušies frontē, svin 100 gadu jubileju. Starp viņiem ir Jurijs Bondarēvs, Boriss Vasiļevs, Vasiļs Bijkovs, Vladimirs Bogomolovs, Viktors Astafjevs, Bulats Okudžava, Jūlija Drunina, Nikolajs Staršinovs. Viktors Petrovičs Astafjevs (1924—2001) — izcils krievu rakstnieks, PSRS un RSFSR Valsts prēmiju laureāts. 1942. gadā viņš devās brīvprātīgi uz fronti, 1943. gadā, pēc kājnieku skolas pabeigšanas, tika nosūtīts uz priekšējo līniju un līdz pat kara beigām palika par parastu karavīru. Frontē viņš tika apbalvots ar "Sarkano zvaigzni" un medaļu "Par varonību". Pārdzīvotais karā, karš, kā to redzēja Viktors Astafjevs priekšējā līnijā, kļuva par centrālo tēmu rakstnieka radošumā. Romāns "Pārdoti un nogalināti" ir piepildīts ar neticamu enerģiju, pretestības enerģiju pret bezlaika nāvi. Tieši ar šo romānu Astafjevs noslēdza savas pārdomas par karu kā "noziegumu pret saprātu". Pirmās grāmatas (1. sējums) "Velna bedre" notikumi risinās 1942. gada rudenī. Viens no rezervju pulkiem Sibīrijā, kur pulcējušies neapmācīti, dažādu raksturu cīnītāji ar sarežģītiem likteņiem, daudzi — pēc ieslodzījuma. Sagatavošanās kaujas darbībām frontē, kur reizēm uzvirmo pat ikdienas kaislības... Otrā grāmata (2. sējums) "Plāksne" apraksta notikumus, kas notiek Dņepras pārcelšanas laikā 1943. gadā, kurā piedalījās pats Astafjevs. Pirmajai grāmatai tika piešķirta prēmija "Triumfs", otrā kļuva par nominantu "Krievu Buker".
