Ja jums ir problēmas ar koncentrēšanos, plānošanu un savu jūtu izpratni — nesteidzieties sev uzlikt ADHD diagnozi. Afanasjeva Anastasija, psihiatre un psihoterapeite, regulāri saņem no cilvēkiem jautājumus: vai viņiem ir sindroms vai nav. Tāpēc viņa uzskata, ka ir pienācis laiks izkliedēt visus mītus un noņemt nevajadzīgās birkas. Jūsu priekšā ir ceļvedis pa populārāko sindromu 21. gadsimtā. Savā grāmatā autore pastāstīs, ko zinātne šobrīd zina par šo diagnozi. Viņa izskaidros, kā tas attīstās, kurš ir riska grupā un kāpēc ADHD nav spriedums. Pateicoties šīm zināšanām, jūs pārstāsiet kaunēties par savām īpatnībām un sāksiet attīstīt savu radošumu, augsto erudīciju un emocionālo inteliģenci. Šeit jūs uzzināsiet: - kā sevi pārbaudīt, izmantojot pamata testus; - kādas grūtības pastāv diagnostikā; - kā sindroms izpaužas bērniem un pieaugušajiem; - kādi ir pieejamie ārstēšanas pieejas terapijā; - kāpēc ADHD sievietēm ir grūtāk noteikt un kādas ir tā īpatnības. CITĀTI: «Neiroatšķirība — tas ir īpašību kopums, kas saistīts ar smadzeņu uzbūvi (un visbiežāk iedzimtu), kas būs klāt cilvēkam visu viņa dzīvi un tādēļ lielā mērā nav atdalāms no viņa rakstura un personības». «Cēlonis nav tik daudz uzmanības traucējumos, cik nepareizā un nevienmērīgā neironu tīklu darbībā kopumā, kā dēļ rodas gan trūkums, gan pārmērība fokusa izveidē». «Bieži cilvēkiem ir tādi uzskati: "es esmu kaut kāds salauzts", "ar mani vienmēr kaut kas nav kārtībā", "es nekad nevarēšu būt normāls" utt. Individuālā terapija palīdz izveidot citu sevis izjūtu un izvēlēties citu uzvedību». «Mantra cilvēkam ar ADHD: tas, kas nav pierakstīts kalendārā, — neeksistē. Tāpēc, ja jūs nolemjat paļauties uz savu atmiņu, tad — velti». «Sindroms — svarīga jūsu daļa un var sniegt noderīgas prasmes: radošumu, augstu erudīciju, plaša spektra apguvi, iespēju dažreiz hiperskatījumā paveikt tādu darba apjomu, ar kuru neviens neirotipisks cilvēks netiks galā».
