Par krievu zādzību dvēselē un pacietībā

№1. Nacionālā krievu iezīme jau kopš seniem laikiem — pat ne no Karamzina laikiem un viņa «Zog…», bet vēl agrāk, no barošanas laikmeta — ir vispārēja zādzība un kukuļošana. Un jebkurš krimināla un korupcijas uzplūds — ir tikai mūsu senās nacionālās tradīcijas turpinājums.
№2. Kāpēc vara to pacieš? Tāpēc, ka pati tajā aktīvi piedalās. Un galvenais, ka to pacieš tauta. Krievu tauta ir pacietīga un «izturēs visu». Pacietība un paļaušanās uz varu — ir sen krievu iezīme. «Nu, kad ieradīsies barons, barons mūs izšķirs…»
№3. Viss šis kopā atšķir mūs gan no Rietumiem, gan no Austrumiem. Rietumi ir Rietumi, Austrumi ir Austrumi, — teica Kiplings, bet mēs pievienosim: Krievija ir Krievija. Ar prātu mūs nesapratīs. Mērīt — arī ir bezcerīgs darbs. Tādas ir mūsu nacionālās medību, makšķerēšanas un citu īpatnības — kopumā, nacionālā rakstura. Tā ir mūsu noslēpumainā krievu dvēsele.
№4. Un visbeidzot. Ar mūsu kontemplatīvo pareizticīgo garīgumu, kas uzlikts uz senās krievu slinkuma un bezrūpības, visā mūsu vēsturē mēs neko normālu zinātniski tehniskajā jomā izveidot neesam varējuši. Zadzām — tas bija (tas ir tieši pa mūsu). Tur paņemsim no amerikāņiem atombombas zīmējumus, šeit — brāļu Raitu lidmašīnu pārzīmēsim. Ērti uzkaut blusu, patiesībā, vēl varam. Uz nedzērīgu galvu…
Bet efektīvam organizētam darbam mēs principā neesam piemēroti. Un atsevišķas varas pūles attīstīt zinātni, nanotehnoloģijas, komunikācijas, datorus, mašīnbūvi ir tukša projekcija un iemesls budžeta izsaimniekošanai. Vai vienkārši PR. Mums nav vēsturisku priekšnoteikumu ne zinātnes izrāvieniem, ne augstajām tehnoloģijām.
Šeit ir četri teikumi, ar kuriem šajā grāmatā mēs strīdēsimies. Autors pierādīs, ka, ja tā daļēji ir tagad, tas nemaz nenozīmē, ka tā vienmēr ir bijis un ka citādi nevar būt.
Lasiet, domājiet, strīdieties.