Tuvošanās. Uzticība sev un otram

"Tuvošanās — tā ir dārgakmens, ko jāsaudzē", — saka Ošo. Pat vislaimīgākajā ģimenē reizēm rodas neizskaidrojama sajūta, ka kaut kas pietrūkst. Un tas kaut kas ir tuvības kvalitāte.
Ošo ir pārliecināts: nav svarīgi, cik ilgi tu esi bijis kopā ar cilvēku... — vienu mēnesi vai divdesmit gadus — bieži vien "nepazīstamība" nepazūd. Daudzi baidās parādīt sevi tuvam cilvēkam tādu, kāds esi, bez uzlabojumiem — jo tas ir tāpat kā spert soli pa virvi, kas ir izstiepta virs bezdibeņa. Bet tajā pašā laikā katrs vēlas tuvības, jo citādi nāksies būt vientuļam visumā — bez drauga, bez kāda, kam var atklāties un izstāstīt visus savus noslēpumus... Kā pārvarēt šo pretrunu sevī?
Savā grāmatā Ošo palīdz apzināt tuvības bailes. Viņš māca skatīties iekšā un atbrīvoties no visa, kas liek justies kaunam pret citu cilvēku. Viņš rāda, kā pieņemt sevi tādu, kāds esi: "Jums nav ko slēpt. Atmetiet visu to, kas liek jums domāt: „Ak, dievs, par to uzzinās citi!“ Atstājiet sev klusumu un mīlošu sirdi".