Diktators, kurš mira divas reizes. Neticama Antoniu Salazara stāsts

Viņš zināja par Franciju visu, bet par Portugāli neko; viņš saprata, kas notiek tālajā Maskavā, bet ne savā dzimtajā Lisabonā. Viņš neapzinājās, ka pats jau vairs nevada savu valsti, — viņu gāza gandrīz pirms diviem gadiem, bet viņš to tā arī nesaprata. Antoniu Salazars vairāk nekā 40 gadus vadīja milzīgu koloniālo impēriju, bet krita par upuri savam mīļākajam bērnam — cenzūrai.

Itāļu žurnālists Marko Ferrari izpēta Eiropas ilgstošākās diktatūras vēsturi — no tās rašanās 1930. gados, Frančo un Musolīni laikos, līdz norietam 1970. gados, "Bītlu" un "Rolling Stones" laikmetā. Viņš stāsta par pretrunīgo figūru Antoniu Salazaru, bijušo semināristu un provinces skolotāju, kurš izveidoja izsmalcinātu represīvo mašīnu un ar asinīm centās saglabāt impēriju no sabrukuma. Tā ir traģiska un neticama stāsts par to, kā mirst diktatori un diktatūras.