Bz-z-z-z-z-z! Džonijs, visdīvainākais skudra

Džonijs-skudra — visdīvainākais iedzīvotājs visā skudru pūzņā. Viņš ir pārāk vājš — pilnīgi ne tuvu citiem spēcīgajiem skudrām, pārāk resns — pat gulēt nākas ārā, pārāk uzticīgs — pastāvīgi nonāk nepatikšanās, kuras sagatavo Džonijam citas skudras, kas viņu neieredz par atšķirību. Kopumā Džonija dzīve nemaz nav salda, lai gan viņam ir viena īsta draudzene — skudra Lapuška, kura nepatīk strādāt atšķirībā no savām māsām.
Bet kādu reizi pavasarī ar nepareizo skudru Džonijam notika kaut kas pavisam dīvains: viņš sajuta asas vibrācijas savā resnajā ķermenī. Kas tas varētu būt? Noteikti, ka viņš ir slims! Skudra-medicīnas māsa (un tā noteikti bija viņa, nevis kāda kaitīga māsa? Galu galā Džonijs tik slikti redz) apstiprināja viņa bažas: viņam steidzami jāpamet skudru pūznis, citādi visiem būs gals!
Džonijs steidzas prom, bet uzticīgā Lapuška, neskatoties uz viņa briesmīgo slimību, nolemj sekot viņam: kā gan viņas labākais draugs tiks galā viens mežā?
Šajā ceļojumā viņus gaida atklājumi un briesmas, bet kādu nakti Džonijs sastop brīnišķīgu vaboli, kas ripoja pa pļaviņu ar apbrīnojamu, aromātisku, ideālu... mēsliņu bumbiņu! Un nu viņš vairs nespēj noturēt vibrāciju savā iekšienē, atbrīvo to, un viņa mugurā atveras spārni! Jā, Džonijs nemaz nebija skudra.
Jaunā prasme palīdz Džonijam ne tikai saprast, kas viņš ir, bet arī izglābt Lapušku no izsalkušas putna, kā arī pierādīt visiem viņa bijušajiem brāļiem no skudru pūžņa: viņš nemaz nav nepilnvērtīgs skudra, bet brīnišķīgs mēsliņu vabole!
Šī ir stāsts par to, ka atšķirības nav vājības vai kaut kas, no kā jākaunas. Tieši otrādi, tās ir iespējas un iespējas!