Pirmais Šurupčika likums

Šurkei Dobrynina ir divpadsmit gadi. Viņš būtu priecīgs būt Sanja vai Šuruka. Pat Aleksandra! Bet ar vieglu mātes roku visi viņu sauc par Šurupčiku. Reiz pēc treniņa karatē Šurupčika rokās nonāk (jāteic, ne pavisam godīgā veidā) senatnīgs kompass. No tā sākas mūsu varoņa piedzīvojumi: reiz viņš izglābj meiteni no bēdām, reiz iegūst īstu pūci, reiz palīdz svešai vecmāmiņai. Katru reizi pēc laba darba Šurupčikam brīnumainā veidā piepildās viena vēlēšanās. Zēns saprot: viņš ir atklājis kompass likumu. Viss ir vienkārši: es — tev, bet tu — man. Bet patiesībā viss ir citādi: darīt labus darbus nav tik viegli... Šurka atsakās no drauga, nodod brāli un, dzenoties pēc iluzorās laimes, nepaspēj izdarīt vissvarīgāko. Vai Šurupčiks spēs labot visu, ko ir sastrādājis, un vai atradīs izeju no sarežģītās situācijas?