Upanišadi. Prakse patiesās realitātes izpratnē

Putnu nav jāiemāca lidot. Tam, kurš jau ir augstu, nav jāceļas. Bet tam, kurš alkst pacelties augstu, vispirms jāmācās noliekties zemu-zemu. Pie skolotāja kājām, pie svētajām kājām tā, kurš ir augstāks un tīrāks un tādēļ spēj attīrīt un pacelt. Iznīcināt uz saknes augstprātību pret tiem, kuri ir "vājāki", "neveiksmīgāki", "nabagi". Mēs visi esam vienā laivā, un rīt varam apmainīties vietām. Nav nevienam, kas būtu nepiemērots mīlestībai un līdzjūtībai. Viena spilgta saule spīd katram un katrā. "Upanišad" nozīmē noliekties zemu un apsēsties. Apsēsties priekšā skolotājam un apstāties, atverot ausis un sirdi, izsalkusi klausoties gudrības vārdos, aizrāvusies ar nektāru par nemirstīgo zināšanu par pašu sevi, sajūtot sajūsmu no jaunatklājumiem. Dzīvo gudrību var izprast tikai ar prātu, kas ir atbrīvots no visām pieķeršanās un naida, egoisma un īpašuma sajūtas pēdām. Kad sirds ezers tiks attīrīts no lipīgā dūņu slāņa, "Es" mirdzēs visā savā sākotnējā krāšņumā.