Želofeiss

Rakstnieces Džūn Heivorda un Afīna Lju bija paredzētas, lai vienlaikus kļūtu par uzlecošām zvaigznēm. Bet Afīna ir literāra sensācija, bet Džūnas romāns netiek pārdots. Galu galā, šķiet, ka mūsdienu pasaulē nevienu neinteresē stāsti par parastām baltām meitenēm. Tāpēc, kad Džūna kļūst par liecinieci Afīnas nāvei nelaimes gadījumā, viņa rīkojas impulsīvi: nozog kolēģes nepabeigto romānu par nezināmu ķīniešu strādnieku varonību Pirmā pasaules kara frontēs.

Kas no tā, ka Džūna rediģēs Afīnas melnrakstu un nosūtīs to literārajam aģentam kā savu darbu? Kas no tā, ka viņa ļaus savam jaunajam izdevējam to publicēt zem pseidonīma Džunīper Song un uzlikt uz vāka etniski neskaidru autora fotogrāfiju? Kad stāsts ir pelnījis, lai to izstāstītu, nemaz nav svarīgi, kurš būs stāstītājs, vai ne?