Visbīstamākā grāmata. No bezdibeņa

Vai jūs zināt, kas notiek, ja ilgi skatāties bezdibenī. No šeit mītošajiem murgiem nevar paslēpties zem segas, šos šausmas nevar noslēpt ar gleznu uz sienas, nepalīdzēs izvilkts no kontaktligzdas vads, no šīm domām neizglābs ne psihiatrs, ne deva haloperidola. Viņi... gaida, viņi tuvojas jums — no vecā kinoteātra ekrāna, no iznīcinātās grafiti sienas garāžā, no aizmirstas pasakas teksta, no apmetuma un tapetes slāņa, no neskaitāmām atverēm, kas savieno saprotamās pasaules ar neizpētītā bezdibeņa. Ikviena iespējamā un neiespējamā forma no otras eksistences puses izsistās, vārās, burbuļo alkstot iegūt miesu. Jūsu miesu. Vai dzirdat, kā klikšķina žokļi? Vai redzat, kā ēna rāpo pa blakus esošās deviņstāvu ēkas sienu? Vai jūtat, kā uzceļas mati uz kakla? Tas ir miljoniem acis, kas jau skatās uz jums. Skatās NO BEZDIBENA.