Noderīgu lietu fakultāte

Jūrijs Dombrovskis (1909–1978) rakstīja savu galveno romānu “Noderīgu lietu fakultāte” vairāk nekā desmit gadus, necerot uz publikāciju dzimtenē. Pirmo reizi grāmata tika izdota Parīzes izdevniecībā 1978. gadā, un autors pat paspēja to turēt rokās. Publikācija dzimtenē notika daudz vēlāk. “Fakultāte” noslēdz sava veida dilogiju, ko uzsāka “Senlietu glabātājs”, un tajās galvenais varonis ir viens un tas pats – Zibins, cilvēks, kas ir veltīts kultūrai un pats ir tās neatņemama daļa. Tas ir romāns-parabola par nodevēju, upuri un izpildītāju, par to, ka mūsu valstī šie jēdzieni ir cieši un traģiski savijušies.

Zibins ir arestēts (antivārdiskā propaganda, bēgšana uz ārzemēm, zelta zādzība), bet tomēr paliek uzvarētājs. Neizsistais. Tāpat kā romāna autors. Vietējie un ārzemju kritiķi lika "Noderīgu lietu fakultāti" vienā rindā ar “Meistaru un Margaritu” M. Bulgakova un “Doktoru Živago” B. Pasternaka. Un ziniet, kas man tagad atnāca prātā? Lessings rakstīja kaut kur, ka moceklis – vismaz dramatiskākā figūra pasaulē. Par viņu un traģēdiju nevar uzrakstīt. Viņam nav ne rīcību, ne šaubu, ne pārdzīvojumu – tikai pacietība. Viņu moka, bet viņš pacieš, viņu kārdina, bet viņš lūdz. …Pēc mocekļiem vienmēr nāk izpildītāji.