Misiņa jātnieks. Dzejoļi. Ar komentāriem

Aleksandrs Sergejevičs Puškins (1799—1837) – krievu dzejnieks, dramaturgs un prozaiķis. Vēl dzīves laikā laikabiedri viņu sauca par lielāko nacionālo dzejnieku. Dzejoļi "Misiņa jātnieks" (1833) stāsta par nabadzīgo ierēdni Jevgeņiju, kurš dzīvo Sanktpēterburgā un, plūdu rezultātā, zaudē savu mīļoto. No sāpēm prātā sajucis Jevgeņijs sāk klaiņot pa galvaspilsētu un emociju uzplūdos apsūdz Misiņa jātnieku — pieminekli Pēterim I uz Nevas. Aleksandra Puškina dzīves laikā "Misiņa jātnieks" tika publicēts kā neliels fragments, jo imperators Nikolajs I prasīja veikt labojumus, ar kuriem Puškins nepiekrīta. Pirmais visu dzejas stāstu publicējums notika jau pēc dzejnieka nāves – 1837. gadā. Krājumā iekļauti arī galvenie Aleksandra Puškina darbi, kuru izpēte ir obligāta skolu programmā, – dzejoļi ("Kaukāza gūsteknis" (1822), "Bahčisarajas strūklaka" (1824) u.c.), lirika.