Sakritie dievi. Par cilvēkiem, kas negribot kļuvuši par dievībām

Kopš 1492. gada, kad Kristofors Kolumbs izkāpa krastā Jaunajā Pasaulē un tika pasludināts par debesu sūtni, sakritie dievi vajā mūsu laikmetu. No Haile Selassie, kas Jamaikā tika pasludināts par Dzīvo Dievu, līdz britu prinča Filipa, kurš nejauši kļuva par galveno figūru jaunajā reliģijā salā Klusā okeāna dienvidu daļā, cilvēki, kas kļuvuši par dieviem, — tieši cilvēki — parādījās visos kontinentos. Un, tā kā šie dievišķojumi vienmēr rodas satricinājumu brīžos — pilsoņu karos, impēriju iekarošanās, revolūcijās —, tie var mūs daudz ko iemācīt. Pēdējo piecu gadsimtu laikā dažādās pasaules malās ir izveidojies dievu panteons, kuru izpēte palīdz atrast atbildes uz sarežģītiem jautājumiem par to, kā tika izgudrota mūsu mūsdienu reliģijas koncepcija un kāpēc reliģija un politika pastāvīgi savijas mūsu it kā sekulārajā gadsimtā.