Paleontoloģija antropologam. 2. sējums. Mezozojs

Mezozojs — tas ir triumfs, tas ir varenums! Otrā daļa trilogijas «Paleontoloģija antropologam» pazīstamā Krievijas zinātnes popularizētāja Stanislava Drobisevska ilustrē mūsu Zemes ainu mezozoja ēras laikā. Lielāko daļu mezozoja attīstība noritēja kā palēninātā filmā. Šajā periodā parādījās ziedošie augi un tauriņi, bruņurupuči un čūskas, putni un zīdītāji. Izzuda dinozauri, pterozavri, iktiozauri, pleziozauri, mozauri un citi «zauri». Kāpēc mums par viņiem jāzina, ja no viņiem nav palicis pēcnācēju? Ja tādi brīnišķīgi radījumi, kas daudzu laikmetu laikā valdīja pār planētu, nespēja izdzīvot, mēs taču noteikti neizturēsim? Bet nē! Ammonītu, pleziozauru un visu citu dīvaino radījumu eksistence pagātnē nav bijusi veltīga. Ar savu ikdienas dzīvi viņi ietekmēja ekosistēmas, mainīja pasauli, kurā dzīvoja, liekot arī mūsu senčiem attīstīties. Ja viņu nebūtu, nebūtu nekādu garantiju, ka viens no veidiem pēc vēl sešdesmit trim miljoniem gadu paņemtu katrā rokā akmeni un uzsāktu jaunu ēru planētas vēsturē, iespējams — un visā Galaktikā.