Cīņa par pusdienām: Vēl 50 stāsti no alas

• 50 jauni stāsti no bestselleru autora «Stāsti no alas»;
• Reālas antropoloģiskās apmetnes;
• Pirmsvēsturiskā flora un fauna krāsainos stāstos un zīmējumos.

Par ko:
Mēs — esam tas, ko mēs ēdam. Bet mēs — arī veids, kā iegūt pārtiku. Miljoniem gadu mūsu senči meklēja augļus, ķēra zivis, medīja putnus un zvērus, un dažreiz centās arī paši nekļūt par kāda pusdienām. Visa mūsu dzīve griežas ap ēdienu. Pat pārsteiguma sajūta, saziņas veidi, rituāli — viss tas vai nu izriet no vēlmes ēst, vai arī ir saistīts ar svinībām.

Kā senči cīnījās par pusdienām — par to stāstīs 50 neizdomāti stāsti. Mūsdienu zinātne var daudz pastāstīt par dzīvi pagātnē. Tāpēc katrs stāsts ir saistīts ar izpēti, stāstu par to, no kurienes zinātnieki uzzina par senajiem laikiem. Galvenais, ko mēs uzzinām, aplūkojot šo pārsteidzošo kaleidoskopu, — seni cilvēki bija dažādi. Dažiem no viņiem neveicās, bet tie, kas bija labāki — stiprāki, gudrāki, laipnāki — visi izdzīvoja, vairojās un kļuva par mūsu senčiem. Mēs — esam vislabāko senču pēcteči, un tas ir iemesls censties būt labākiem senčiem saviem pēctečiem.

Citāti:

"Pateicoties oglekļa un skābekļa izotopu analīzei no augsnes un fosilajiem zobiem, mēs zinām, kādi dzīvnieki dzīvoja kādās dzīvotnēs — apaugušās ar kokiem vai zālēm, sausās vai mitrās".
"Spriežot pēc mūsdienu cilvēku ģenētikas, kaut kur Austrumu Indonēzijā sapienti — tostarp aborigēnu un papuānu senči — paspēja sajaukties ar denisoviešiem. Rodas doma: vai ngandongi nav Indonēzijas denisovieši?"
"Visinteresantākā kompozīcija — milzīgā lenivca pēdu ķēde, kas gāja uz divām kājām, aiz kuras skrēja cilvēks. Daļa cilvēku pēdu atrodas iekšā lenivca pēdās: cilvēks gāja soli pa solim ar zvēru, pielāgojoties tā tempam".

Īpašības:

Krāsaina, bagātīgi ilustrēta grāmata nestandarta formātā.
Lielisks dāvanu izdevuma variants.