Noslēpums par pazudušo ekspedīciju. Izaudzināti ledū

Divdesmit astotajā jūlijā 1912. gadā no Sanktpēterburgas iznāk šhuna «Svētā Anna». Ekspedīcija, ko vadīja leitnants Georgijs Brušilovs, bija paredzēta, lai izietu Ziemeļu jūras ceļu līdz Vladivostokai ar vienu ziemošanu. Tomēr jau oktobra sākumā šhuna nonāca ledus gūstā Karas jūras austrumu daļā un drīz sāka savu piespiedu dreifu uz ziemeļiem. Atbrīvoties no ledus gūsta komanda tā arī nespēja. 1914. gada aprīlī 11 cilvēki, kuru priekšgalā bija stūrmanis Valerians Albanovs, pameta kuģi un devās uz kontinentu. Līdz krastam nonāca tikai divi: stūrmanis Valerians Albanovs un jūrnieks Aleksandrs Konrāds, kuru dienasgrāmatas pirmo reizi apvienotas šajā grāmatā. Fragmenti no Valeriana Albanova dienasgrāmatas, kas kļuva par prototipu stūrmanim Klimovam, var atrast romānā Veniamina Kaverina «Divi kapteiņi»; šeit kontekstā mākslinieciskā stāstījumā ir iekļauti daudzi citi fakti no «Svētās Annas» vēstures, ko rakstnieks nosaucis par «Svētā Marija».