Maigs vecums. Kā priecāties par dzīvi, ja tu jau esi pieaudzis

Ir pienācis laiks galīgi un neatgriezeniski atzīt, ka mēs esam izauguši, un visa pasaule izplešas mūsu priekšā. Bet ko darīt ar to? Ko darīt ar šo pieaugušumu, kas vēl nesen bija tik kāro, un tagad ir tik neskaidrs?

Protams, var paslēpt galvu smiltīs par nepatiesiem stereotipiem par sevi un pasauli un iegrimt rutīnā. Var rīkot sacensības ar laiku un censties pēc iespējas ciešāk iestrēgt bērnībā. Ir pat variants iegrimt eksistenciālā skumjā un vispār neko nedarīt, ja vien nesaskata ciešanas kā nodarbi. Bet ir arī labāks variants.

Kopā ar visām pieaugušo pienākumiem pieaugušums mums nes arī brīnišķīgus instrumentus laimes sasniegšanai. Ne vienkāršas, kā konfekte uz kociņa, bet daudzdimensionālas un sarežģītas, kā augstās virtuves ēdiens. Vērts kārtīgi to nogaršot, un kļūs skaidrs, kāpēc mēs tik steidzīgi augu un krājām spēkus un pieredzi visu šo laiku.

Tagad mūsu spēkos ir ne tikai mainīties, bet arī mainīt pasauli!