Mans dēls — sērijveida slepkava. Stāsts par tēvu Džefriju Dāmeru

1991. gada jūlijā valsti satricināja neizskaidrojami sērijveida slepkavas Džefrija Dāmera noziegumi: jauniešu sadalīšana, lobotomija, nekrofīlija, kanibālisms un pat galvas, kas glabājas pašdarinātā altārī dzīvoklī... Bet neviens nebija satriekts vairāk kā paša Džefrija Dāmera vecāki — mīlošais tēvs, pamāte un vecmāmiņa, kuri daudzus gadus centās palīdzēt viņam neiekrist dziļumos. Savā atklātajā grāmatā Lajonels Dāmers apraksta, kā pakāpeniski Džefa dīvainības pārvērtās par pilna mēroga apsēstību ar slepkavībām, un analizē, ko kā tēvs viņš izdarīja nepareizi. Lajonels uzdod jautājumu: kāpēc viņa dēls izauga par monstru? Kā notika tā, ka kopā ar viņu mājā dzīvoja un auga cilvēks, kuru viņš, būtībā, nemaz nepazina? Šie ir memuāri — unikāls skatījums uz maniaka neprātu caur viņa tuvinieku acīm; sirdsapziņas plosošs liecība par to, ka bezdvēselis šausmas var slēpties pavisam tuvu pie tevis.