Tāpēc es izdzīvoju. Itāļu holokausta liecinieka stāsts

1938. gads. Astoņgadīgais Sāmi Modiano no ebreju kopienas Rodā, ko okupējuši Musolīni karaspēki, pirmo reizi uzzina, ka viņš nav tāds kā visi: viņu izslēdz no skolas un vairs neļauj mācīties. Pēc dažiem gadiem sala nonāk nacistu kontrolē, un kopiena tiek deportēta uz Birkenau, visbriesmīgāko Osvencimas nāves nometni. Divpadsmit gadus vecajam zēnam nākas izturēt šķiršanos no māsas un redzēt tēva lēno iznīkšanu. Un pašam izdzīvot necilvēcīgos apstākļos... Pārdzīvojot "nāves gājienu" un izbēgot no nometnes, Sāmi nonāk frontes līnijā ar padomju armiju. Un pēc tam kājām dodas uz Itāliju — tikai lai apzinātos, ka viņam vairs nav māju: koncentrācijas nometnes ellē iznīka gandrīz visa Rodas ebreju kopiena. Sāmi apzinās: viņš izdzīvoja tikai, lai atcerētos — un runātu to vārdā, kuru balsis uz visiem laikiem ir apklusušas. "Tieši tam ir nepieciešama mana grāmata. Atbalstīt atmiņu par tiem, kuri gāja bojā gāzes kamerās un neizturēja ledainās naktis Aušvicā. Tagad es runāju viņu vārdā".