Marija-Luīze fon Francs, iespējams, ir vispazīstamākā no Kārļa Gustava Junga skolniecēm. Uzticīga Junga psiholoģijas sekotāja, fon Francs, balstoties uz sava skolotāja idejām, spēja izveidot savu individuālo un atpazīstamo stilu, iegūstot plašu atpazīstamību kā galvenā pioniera psiholoģiskajā folkloras un mitoloģisko sižetu interpretācijas metodē. Pamata ideja jungianismā, kas sastāv no kolektīvā un individuālā bezsamaņas atšķiršanas, kā arī paralēles izveidošanas starp tām, kļūst par atbalstu fon Francs pētnieciskajai metodei, kas pievēršas folkloras materiālam kā kolektīvā bezsamaņas produktam un veic analoģiju starp alegoriskajiem attēliem un sižetiem, no vienas puses, un problēmām, kas mums ir pazīstamas no reālās pieredzes, - no otras. Iespējams, viena no galvenajām problēmām, kas atradās viņas zinātnisko interešu centrā, bija saistīta ar personības veidošanās procesu (t.s. "iniciācijas procesu"), kā arī mīlestības lomu šajā procesā. Tieši šis jautājums kļūst par centrālo lekciju kursā, kas veltīts vēlā antīkā rakstnieka Apuleja no Madavras darbam "Zelta ēzelis", kuru lasīja M.-L. fon Francs Cīrihes K.G. Junga institūtā 1966. gadā un uz kura materiāla balstās šīs grāmatas teksts.
Sarakstīts spilgtā, krāsainā valodā, šis teksts, neapšaubāmi, būs interesants ne tikai speciālistiem un studentiem, bet arī plašam lasītāju lokam.
