Princese Diāna. Dzīve, ko stāstījusi viņa pati

Viņu mīlēja viss pasaule – un ienida paša radinieki. Par viņu traka miljoni vīriešu – bet vīrs viņu nomainīja ar veco mīļāko, kura neizcēlās ar skaistumu. Viņas laulību vēroja vairāk nekā miljards televīzijas skatītāju, viņas "paradīzes dzīvei" skaudīja visas pasaules sievietes – bet viņa izmisumā jautāja prinčam Čārlzam: "Kāpēc tu mani iemidzināji ellē?" Viņas liktenis šķita pasaka par Pelnrušķīti – tikai bez laimīgām beigām... Princese Diāna sāka rakstīt šo grāmatu neilgi pirms nāves, jau nojaušot tuvojo nāvi, un pēdējo punktu ielika traģēdijas priekšvakarā. Tas nav autobiogrāfija, ne dienasgrāmata, ne memuāri, pat ne atzīšanās – tas ir dvēseles kliedziens pašai kārotākajai sievietei pasaulē, kurai bija viss, izņemot mīlestību un sievišķo laimi. Galu galā pūļa apbrīns un miljonu pielūgsme – vēl nav mīlestība... Vai viņa paspēja uzzināt šo sajūtu pēc šķiršanās ar princi Čārlzu? Vai viņas pēdējais vīrietis bija cienīgs princese Diānas rokas? Par ko viņa visvairāk nožēloja, no kā baidījās pēc šķiršanās, kam ticēja, ko aizdomājās, par ko domāja pēdējās dienās? Kāpēc viņa tik izmisīgi steidzās dzīvot – it kā ne tikai nojaušot traģisko finālu, bet zinot to noteikti?... Šķita, ka mēs vairs nesaņemsim atbildes uz šiem jautājumiem; šķita, ka lēdija Di aiznesa savus noslēpumus kapā, – ja vien šī sensacionālā grāmata, kas publicēta jau pēc viņas nāves, neizgaismoja visnoslēpumainākās viņas biogrāfijas lapas.