Tas, kas nav manās grāmatās: Atmiņas

Viktora Frankla, slavenā psihiatra un logoterapijas radītāja, dzīve daudziem cilvēkiem visā pasaulē ir kļuvusi par gudrības un drosmes mācību, iedvesmas avotu. 1945. gadā viņš bija starp nedaudzajiem, kas spēja izdzīvot Aušvicā. Briesmīgā koncentrācijas nometnes pieredze bagātināja viņa profesionālo darbību kā psihoterapeitam, un zinātnieka misija kļuva par palīdzību cilvēkiem dzīves jēgas meklējumos. Šajā grāmatā Frankls, ar viņam raksturīgo pieticības šarmu, stāsta par bērnību un jaunību Vīnē, par darbu psihiatrijas klīnikā starp divām pasaules karām, par izdzīvošanu koncentrācijas nometnē un dzīvi pēc kara. Viņš skaidro savas atšķirības no Zigmunta Freida un Alfrēda Adlera un precizē viņu ietekmi uz logoterapiju, sniedzot daudzus sīkumus par psihoanalīzes attīstību un dažādiem tās virzieniem. Viktora Frankla autobiogrāfija ir unikāla aculiecinieka liecība par galvenajiem notikumiem un garīgajiem satricinājumiem 20. gadsimtā. Iepriekšējais izdevums krievu valodā tika izdots ar nosaukumu „Atmiņas”.