Tagad un mūžīgi apgriezts ar krāsainu rakstu

DĀRLINA
Trīs gadi ilga mans ceļš uz elli un atpakaļ… Prāts un ķermenis bija saindēti. Krist zemāk vairs nebija kur.
Sanfrancisko kļuva par otro elpu. Iespēja sākt visu no jauna, atcerēties, kas es esmu. Atcerēties dejas…
Šoreiz es nepadošos.
Pēdējais, ko es gribētu satikt šeit, ir mans jaunais kaimiņš. Nākamais advokāts-moralists. Un es nedomāju, ka varēšu izjust siltumu no viena vienīga viņa skatiena.
Bet krītot dziedinošajā bezgalībā, es sapratu:
«Viņš nekad vairs neskatīsies uz tevi kā agrāk, ja tu viņam pastāstīsi patiesību».
SOJERS
Eksāmeni, tikšanās tiesā — katru minūti es balansēju uz bezdibeņa malas. Zinot, ka agrāk vai vēlāk es nokritīšu.
Ne vēlmes, ne spēka uz tikšanām ar meitenēm vairs nebija. Es pats grūti turējos virs ūdens.
Bet tagad mēs ar Dārlinu vakariņojām kopā. Slikta ideja.
Viņa iebruka manā dzīvē kā viesulis. Vieglā un bezsvara. Gatava iznīcināt šo sienu starp mani un pasauli.
Ko es varu viņai dot? Izņemot sāpes un ciešanas.
Un vai es varēšu būt ar to, kuras pagātne ir pilnīgs meli?