Grāmata – par neiroķirurga ikdienu, viņa darbu, viņa izvēli, par ko no pacientiem cīnīties, bet kuru atlaist. Protams, nevēlētos pie viņa nonākt, bet dažreiz tas notiek. Un gribas, lai ārsts veiktu savu darbu labi. Bet mēs visi aizmirstam, ka neiroķirurgi arī ir cilvēki, ar savām rūpēm, aizvainojumiem, miega trūkumu… galvassāpēm, visbeidzot. Kā tas ir – būt atbildīgam par cilvēka dzīvību un veselību? No kurienes spēku smeļ cilvēki, no kuriem atkarīgs tik daudz?
Turpināma sērija „Medicīna bez robežām”. Grāmatas par tiem, kas glābj dzīvības! – grāmatas par medicīnas personāla darbu.
Veicot kļūdas vai saskaroties ar citu kļūdām, mēs nomierinām sevi ar frāzēm, piemēram, „Cilvēkam ir raksturīgi kļūdīties”. Bet vai tās mierina to, kurš kļuvis par citu nekompetences upuri? Un vai tās mierina ārstu, kurš nespēja palīdzēt?
Mums gribas ticēt, ka ārsts ir neapgāžams savā darba vietā. Operāciju zālē visvarens, nekad nepagurst un nejūtas slikti, neuztraucas un netraucējas ar svešām domām. Bet kā tas patiesībā ir – būt neiroķirurgam? Kā tas ir zināt, ka no tavām darbībām atkarīga ne tikai pacienta dzīvība, bet arī viņa personība – spēja domāt un radīt, skumt un priecāties?
Agri vai vēlu katrs neiroķirurgs neizbēgami uzdod šos jautājumus, jo jebkura operācija ir saistīta ar milzīgu risku. Henrijs Maršs, pasaulē pazīstams britu neiroķirurgs, pārdomāja tos visas karjeras laikā, un viņa pārdomu rezultāts ir aizraujoša, ārkārtīgi atklāta un sirdsapziņas grāmata, kuras galvenā ideja var tikt izteikta divos īsos vārdos: „nedari pāri”.
Populārakas
“Eksmo” izdevniecība iesaka
