Kas notiek ar cilvēka ķermeni pēc nāves? Kāpēc cilvēki stāsta viens otram stāstus par atdzimušajiem mirušajiem? Kā var rīkoties ar savām atliekām? Dzimšana un nāve – divas mūsu dzīves konstantes, no kurām neviens vēl nav spējis izvairīties. Tomēr ar nāvi mēs dodam priekšroku saskarties retāk, ja vien mums ir tāda iespēja. Kas tad lika autoram izvēlēties profesiju, kas neizbēgami saistīta ar to? Profesore Sju Blēka, patoloģe un tiesu antropoloģe, nodarbojas ar cilvēku atliekām juridiskos un zinātniskos nolūkos. Pēc skeleta fragmentiem viņa var noteikt dzimumu, rasi, vecumu un daudzus citus atšķirīgus īpašības to īpašniekam. Dažreiz šie dati nosaka tiesas procesa iznākumu, dažreiz – palīdz izprast vēsturiskos notikumus, kas notikuši pirms ilga laika. Sju Blēka dramatizē nāvi un palīdz izprast daudzus ar to saistītus jautājumus. Tātad, kas tad pēc mums paliek? Izrādās, ļoti daudz! Es lūdzu jūs par vienu: aizmirstiet vismaz uz brīdi par savu attieksmi pret nāvi, par neuzticību, naidu un bailēm, un, iespējams, jūs to redzēsiet tā, kā redzu es. Nav izslēgts, ka, iepazīstoties ar to, jūs sāksiet attiekties pret nāvi laipnāk un pārstāsiet to baidīties. No savas pieredzes varu teikt, ka sarunāties ar to — ir aizraujoši, interesanti un nekad nav garlaicīgi, bet tā ir pietiekami kaprīza un reizēm pilnīgi neparedzama. Mums tāpat nav ko zaudēt — tikšanās agrāk vai vēlāk notiks, tāpēc daudz labāk būs saskarties ar nāvi, kuru jūs jau pazīstat no sejas.
