Tas nav izārstējams

Sešpadsmit gadus vecā Anja dzīvo Kirovā pilnīgi savā, īpašajā pasaulē. Viņa zina no galvas Ožegova vārdnīcu un piepilda savas dienas ar daudziem dīvainiem rituāliem. Vārdi viņai ir tikpat dzīvīgi kā cilvēki, un par tuviniekiem burtiskā nozīmē sāp dvēsele. Meitene ne uzreiz uzzina, ka viņai ir obsesīvi-kompulsīvs traucējums, bet pēc tam mācas dzīvot ar šo izpratni. Tā ir izaugsmes un morālās attīstības stāsts, it kā varonis "Apbediet mani pie grīdas dēļa" būtu septiņpadsmit gadus veca meitene. Stāsts par draudzību un atbildības sajūtu par sevi un tiem, kas blakus.