Pasta uz māsu.

Mihaila Vrubela vēstules māsai Njutai (Annai Aleksandrovnai) katru reizi atvainojas - kavējis atbildi gan par nedēļu, gan par gadu; pateicīgas - par nosūtītajām naudām vai apsveikumiem; priecīgas - sācis veidot, pirmo reizi izlasījis Ibsenu, gaida līgavu no ceļojuma. Viņš ir labs un gādīgs, dalās pārdomās par mākslu, par savu aicinājumu, par ģimeni, par lielākajiem cilvēkiem laikmetā, par slimību un savām bēdām. Krājumā iekļautas vēstules māsai no 1872. līdz 1906. gadam un A.A. Vrubela, N.I. Zabelas-Vrubeles, K.A. Korovina un citu atmiņas.