Žurku sala un citas stāsti

Jū Nesbē, norvēģu rakstnieks un vadošais ziemeļu nūra pārstāvis, nepārstāj pārsteigt. Laužot stereotipus, ignorējot žanra noteikumus, viņš parāda cilvēku tik atklāti, it kā mēs paši skatītos spogulī, baidoties sev atzīt: tas esmu es. “Manā galvā nav un nebūs nekādas cenzūras”, — apgalvo Nesbē. Viņš nekad iepriekš neatklāj savus nodomus, un līdz nesenam laikam bija zināms tikai tas, ka rakstnieks strādā pie diviem īsprozas krājumiem. Pirmajā no tiem iekļautas septiņas kriminālas stāsti, kas apvienoti ar greizsirdības tēmu. Otrajā — Nesbē pievēršas cilvēces bojāejas tēmai.
Mūsu civilizācija lēnām, bet neizbēgami iet bojā, sabrūk sabiedrības pamati, cilvēki zaudē cilvēcisko izskatu — bet tas ir pārāk vispārīgi izteikumi tādam neparedzamam, neskaidram, paradoksālam autoram. Nesbē, kā neviens cits, prot manevrēt starp tēmām, mainīt skatu, viņš gan pārvēršas savos varoņos, gan pēta viņus attālināti, un viņu rīcībā ikdienas fonā vai, pretēji, pilnīgi fantastiskā situācijā izpaužas liktenīgas pretrunas mūsdienu pasaules uzskatos, morālais relativisms, kas noved cilvēci pie pašnāvības. Cilvēkam ir raksturīgi kļūdīties, bet, kamēr viņš šūpojas starp melno un balto uz bezdibeņa malas, viņam ir iespēja uz glābšanu...