Uz 100 gadiem uz priekšu. Ilgtermiņa domāšanas māksla, vai kā cilvēce ir aizmirsusi domāt par nākotni

Mēs dzīvojam mirkļa vajadzību un īstermiņa domāšanas laikmetā. Globālās korporācijas ir gatavas uz visu, lai apmierinātu pieaugošās akcionāru prasības, dabas resursi tiek iztērēti neiedomājamā ātrumā, bet politiķi apspriež kodolieroču izmantošanu. Un kas paliks mūsu pēctečiem? Ne abstraktām nākotnes paaudzēm, bet... mūsu mazbērniem un mazmazbērniem? Vai mēs viņiem atstāsim drošu, ērtu pasauli vai bezdzīvīgu pelnu kaudzi? Savā grāmatā filozofs un sociologs Romāns Kržnariks skaidro, kā panākt, lai nākamās paaudzes varētu uzskatīt mūs par labiem senčiem, izveidot personisku empātisku saikni ar cilvēkiem, ar kuriem mums, iespējams, nav lemts satikties un kuru dzīvi mēs grūti varam iedomāties. Viņš piedāvā sešus konceptuālus un praktiskus veidus, kā attīstīt ilgtermiņa domāšanu, kas veido pamatu jaunā, apzinātākā pasaules kārtības radīšanai, kas atver ceļu tālākajiem laika horizontiem un atbildībai par nākotni. Un, lai gan lasītājs, visticamāk, nevarēs ietekmēt visas cilvēces likteni, tomēr katrs var sniegt ieguldījumu labā nākotnē mūsu pēctečiem.