Ceļvedis neirons. Kā mūsu smadzenes risina telpiskās problēmas

Navigācijas prasmes ir dziļi iesakņojušās mūsu bioloģijā. Spēja atrast ceļu lielos attālumos pirmsvēsturiskajos laikos deva Homo sapiens evolūcijas priekšrocību, ļaujot izpētīt visattālākos planētas stūrus. Spēja orientēties ir cieši saistīta ar citām svarīgām kognitīvajām funkcijām, piemēram, abstrakto domāšanu, iztēli un atmiņu. Maikls Bonds apkopo jaunāko pētījumu rezultātus psiholoģijā, neirobioloģijā, etoloģijā un antropoloģijā un sniedz piemērus no cilvēku pieredzes, kuru profesija vai nodarbošanās ir saistīta ar navigāciju — sporta orientēšanās meistariem, pilotēm, meklēšanas un glābšanas brīvprātīgajiem, kartogrāfiem, pilsētplānotājiem un citiem. Rezultāts ir aizraujoša iegrimšana cilvēka orientēšanās tēmā dabiskajā un mākslīgajā vidē, īpaši uzsverot neirobioloģisko pamatu izpēti šai svarīgajai prasmē.
«Fakts, ka mēs neapmaldāmies tik bieži, ir kaut kas līdzīgs brīnumam. Apkārtējā pasaule ir bezgalīgi sarežģīta, un tomēr lielākā daļa no mums spēj tajā orientēties. Mēs spējam iet pa nepazīstamām ielām, ievērojot noteiktu virzienu, saīsināt ceļu, veidojot jaunus maršrutus, un pēc daudziem gadiem atcerēties vietas, kur esam bijuši tikai vienu reizi. Tas ir pārsteidzošs sasniegums. Viens no šīs grāmatas uzdevumiem ir izskaidrot, kā mēs to darām: kā mūsu smadzenes veido kognitīvās kartes, kas palīdz orientēties pat nepazīstamās vietās. Bet kas vēl svarīgāk, grāmata stāsta par mūsu attiecībām ar pasauli, par to, kā izpratne par apkārtējo pasauli ietekmē psiholoģiju un uzvedību». (Maikls Bonds)