Senās persiešu militārās lietas

VI gadsimta otrajā pusē pirms mūsu ēras persiešu ķēniņi no Ahemenešu dinastijas izveidoja vienu no lielākajām impērijām pasaules vēsturē. Kira II Lielā 558–530 g.p.m.ē. iekarošanas laikā un viņa mantinieku valdīšanas laikā, kas ilga tikai apmēram četrdesmit gadus, persieši iekaroja valstis un ciltis milzīgā teritorijā no Mazās Āzijas līdz Indijai. Nepakļautā vietējā iedzīvotāju daļa tika iznīcināta, ievainota vai pārvietota uz citām Persijas impērijas daļām. Persiešu armija bija visattīstītākā visā oikumē, un pēc Medijas un Babilonijas iekarošanas tā uzsūca mediešu un asīriešu militāros sasniegumus. Ahemenešu ķēniša garda tika saukta par "nemirstīgajiem", jo tās skaits vienmēr palika nemainīgs - 10 tūkstoši karavīru; izsistā garda loceklis tika nekavējoties aizvietots ar jauno rekrūtu. Persieši prata ieņemt nocietinātas pilsētas, izmantojot aplenkuma mašīnas, uzbērumus un pazemes ejas. Jūras flote palīdzēja viņiem veikt sauszemes uzbrukuma operācijas, piegādājot karavīrus un pārtiku. Persieši rūpīgi plānoja savas militārās kampaņas, vācot informāciju par ienaidnieku, izmantojot izlūkošanas dienestus "ķēniša acs" un "ķēniša auss". JAUNA GRĀMATA pazīstamā speciālista militārajā vēsturē par senajām tautām, vēstures zinātņu doktora A.K. Nefjodkina, pirmo reizi vietējā literatūrā visos sīkumos izgaismo agrīnās ēras irāņu armijas organizāciju, Ahemenešu persiešu VI–IV gadsimtā pirms mūsu ēras un Sasanīdu III–VII gadsimtā: karaspēka veidi un to taktika, aplenkums un aizsardzība, izlūkošana, kampaņu vadīšanas metodes gan uz sauszemes, gan jūrā, paražas, kas saistītas ar karu, kā arī vairāki militārās ideoloģijas aspekti.