Germans, Pēterburgas rakstnieks, sapņo par noteiktu sieviešu tipu, kuras uzskata par undīnām, jūras meitām. Tomēr, sastopot pilnīgi cilvēcisko Lēru, viņš iemīlas, precas un, šķiet, izārstējas no apreibinošām jaunības fantāzijām. Bet paiet septiņi gadi, un varoņa dzīvē, kurš raksta romānu par Viktorīnu Mēran, slaveno modeļu Edouard Manet, parādās Anastasija, viņa arī Ana, viņa arī Steiša, — neatvairāma eskorta meitene un aizmirsto sapņu iemiesojums. Germans mīl gan sievu, gan Anu un ne no vienas no viņām nespēj atteikties. Mīlas intriģējošajā stāstā par Viktorīnu Mēran Germans saskata līdzību ar savas mīļotās likteni un garīgi pārnes viņu uz Franciju 19. gadsimta otrajā pusē. Realitāte un fantāzija sajaucas, Germana un Anas piedzīvojumu romāns attīstās paralēli viņa romānam kā literatūras žanram. Autors Mūžīgā eskorta ir vēl drosmīgāks par savu varoni: viņu interesē pati spožo eskorta meiteņu dzīves loģika, ar visu to plašumu un neizbēgamo norietu. Un tomēr romāna erotisms — drīzāk ir piedeva nostalģijai par visu, kas aiziet, nekā pašmērķis, un ieguvējs paliek lasītājs, kurš meklē ne tikai asas izjūtas, bet arī dziļumu.
-medium.webp)
