Kā stāstīšana mūs padarīja par cilvēkiem

„Šī grāmata ir par to, kā stāsti — no televīzijas reklāmām līdz sapņiem vai parodiskām sacensībām par roku cīņu — piepilda mūsu dzīvi. Tā ir par jēgas dziļumu, kas slēpjas priecīgajā neskaidrībā bērnu fantāzijās, un par stāstīšanas senatnīgo izcelsmi; par... to, kā iztēle pakāpeniski veido to, kam mēs ticam, kā uzvedamies un ko uzskatām par ētisku, — kā tā maina visu kultūru un cilvēces vēsturi; par senajām mīklām brīnišķīgajās nakts stāstos, kurus mēs saucam par sapņiem; par to, kā smadzenes apstrādā informāciju un sakārto mūsu eksistences haosu. Tā ir arī par nenoteikto tagadni fantāzijās un to nākotni, kas ir pilna cerību. Kopumā tā ir par lielo mīklu iztēles. Kā mēs kļuvām par dzīvniekiem, kas stāsta stāstus?“ (Džonatans Gotšals)