Iļja Repins

Reiz koka mājiņas tornī Kuokkālē iekāpa vecāks cilvēks, – pirmajā mirklī saimnieks, Korņejs Ivanovičs Čukovskis, pieņēma viņu par sūtni, – un pasniedza piezīmi: „Izmantojot Iļjas Eifimoviča Repina laipnību, kurš jums nogādās šo piezīmi, steidzos paziņot...”. „Kad Tretiakova galerijā vai Krievu muzejā skaties desmitiem un desmitiem gleznu, ko uzgleznojusi Repina ota, – raksta Čukovskis, – Repins šķiet milzis… Un lūk, viņš stāv man priekšā… pavisam vienkāršs, pat it kā kautrīgs, it kā pat nezinātu, ka viņš ir Repins”.
.Tā sākās divu talantīgu cilvēku – mākslinieka Iļjas Repina un rakstnieka Korņeja Čukovska – draudzība un auglīga sadarbība. Viens no ievērojamajiem tās augļiem bija biogrāfiskā grāmata „Iļja Repins”. Tās teksts ir caurstrāvots ar siltu draudzības sajūtu un pilns ar aizraujošām ikdienas dzīves detaļām izcilā krievu mākslinieka, ko pamanījis drauga, jaunāka laikabiedra un izcila literāta, asais skatiens.