Kad bērns neklausa, ir uzstājīgs, izvairās no mācībām, viņa uzvedību gribas labot. Salabot kā salauztu mehānismu. Tādēļ tiek izmantoti audzināšanas paņēmieni – tādi kā aizliegumi, norādes un pat šantāža. Tikai bērnu nevajag labot. Viņš jau ir kārtībā. Savā grāmatā Nenaidnieki Igors Sivovs piedāvā 7 prakses, kas palīdzēs pārdomāt pieeju vecāku lomai. Attiekties no audzināšanas ar pātagu un burkānu par labu atklātām, savstarpēji cieņpilnām attiecībām. Kļūt par īstu draugu savam bērnam, paliekot tajā pašā laikā pārliecinātam par sevi kā vecāku. Pateicoties šai grāmatai jūs: - atradīsiet līdzsvaru starp kontroli un uzticēšanos savam bērnam; - sapratīsiet, kā saglabāt siltas attiecības ar bērniem pat ģimenes krīžu laikā; - iemācīsieties saprast un pieņemt bērna emocionālās vajadzības; - pārstāsiet kritizēt sevi par neatgriezeniskām kļūdām audzināšanā. Atsauksme Radislava Gandapasa biznesa treneris, Krievijas runātāju asociācijas prezidents, četru bērnu tēvs: Dzīvē mēs izpildām daudz dažādu lomu: vīra vai sievas, padotā un vadītāja, drauga un brāļa māsa, bērna un vecāka. Un jo labāk mēs tiekam galā ar katru no lomām, jo pilnīgāka un priecīgāka ir mūsu dzīve. Un, otrādi, vislielāko ciešanu iemesls – apziņa, ka ar lomu netiek galā: esmu slikta māte, esmu nekam nederīgs draugs, esmu bezdarbīgs vadītājs. Ja būtu iespējams sastādīt reitingu, tad, bez šaubām, vissāpīgākais apziņas brīdis būtu – es slikti tiku galā ar vecāka lomu. Un, diemžēl, atšķirībā no daudzām citām lomām, šo lomu vairs nevar pārlikt no jauna. Izrāde ir beigusies, aizkars ir nolaists, bērns ir izaudzis un kļuvis par pieaugušu cilvēku. Un ar to ir jādzīvo. Bet kā tikt galā ar šo sarežģīto lomu? Nav režisora. Nav suflera. Nav pat scenārija. Neceriet, neviens un nekad jums neuzrakstīs universālu instrukciju bērnu audzināšanai, par vecāka lomu izpildīšanu. Bet, balstoties uz pieredzi, zināšanām un idejām no tiem, kas ir domājuši par to, kā mums labāk tikt galā ar lomu
