Piezīmes pie gultas galvas

Skumjas un priecīgas ikdienas ainas pieklājīgās dzīves. Augstākās sabiedrības anekdotes reizēm ļoti indīgas. Dabas ainas. Filozofiskas pārdomas. Caurspīdīga, kristāla valoda. Asprātīgs un kodīgs stāstītāja prāts. Neparasta novērošana... Piezīmes pie gultas galvas, atzītas jau autora dzīves laikā par beznosacījumu šedevru un kļuvušas par savdabīgu bestselleru, protams, ļoti šaurā pieklājīgā lokā, bet cita tāda Japānā Heian laikmetā nebija — pilnīgi analfabēts bija ne tikai tauta, bet arī topošā samuraju aristokrātija, ielika pamatus unikālam literārajam žanram dzuihicu, kas vairāk vai mazāk veiksmīgi tulkojams kā esejas, bet precīzi neesot esejas. Patiesībā dzuihicu — vienkārši nekādiem ierobežojumiem nesaistītas piezīmes par visu un neko. Tīra māksla tiešā veidā destilētā formā, skaistums dēļ skaistuma, necenšoties izglābties caur sižeta peripetijām un novērtēta par to, kas tā patiesībā ir — absolūta stila pilnība, ar kuru Sej-Šonagonas proza izceļas pat vidū bagātākās talantīgo stilistu plejādes viduslaiku japāņu literatūrā.