Par fotogrāfiju

Eseju kolekcija, ko sarakstījusi Sūzena Zontaga, «Par fotogrāfiju», pirmo reizi tika publicēta kā sērija rakstu New York Review of Books no 1973. līdz 1977. gadam. Grāmatā, kas viņu padarīja slaveno, Zontaga secina, ka plaša fotogrāfiju izplatība noved pie attiecību izveidošanās starp cilvēku un pasauli, kas ir «hroniskais vojerisms», kā rezultātā viss, kas notiek, sāk atrasties vienā līmenī un iegūst vienādu nozīmi. Galvenais fotogrāfijas paradokss, saskaņā ar Zontagu, ir tas, ka cilvēks, kurš fotografē, nevar iejaukties notiekošajā, un, otrādi, - ja viņš piedalās notikumā, tad viņš jau nav spējīgs to fiksēt fotoattēlā.