Starp Kristu un Antikristu: «Gudro pielūgšana» Jēronīma Bosh

Kopš viduslaikiem līdz mūsdienām ir saglabājušās tūkstošiem attēlu evaņģēliskās ainas, kur trīs gudrie nes dāvanas jaundzimušajam Jēzum. Starp ziloņkaula reljefiem, grāmatu miniaturām, mozaīkām, freskām, altāra paneļiem un vitrāžām izceļas viens attēls, kas jau sen intriģē vēsturniekus, — triptiķis «Gudro pielūgšana», ko uzgleznojis Jēronīms Bosh.
Tajā ir daudz ikonogrāfisku «anomāliju». Kas ir tas bārdainais cilvēks, kas stāv pie būdas durvīm? Viņa sarkanais apmetnis ir uzmests uz kailā ķermeņa, uz galvas ir turbāns, ko apvij ērkšķi, un potīte ir ieslēgta stikla traukā, caur kuru redzama asiņojoša brūce. Kāpēc uz melnādainā gudrā un viņa kalpa drēbēm ir attēlotas sirēnas un zivis, kas ēd viena otru?
Rietumos trīs «ķēniņi», kas ieradās Betlēmē, tika godināti kā svētie, bet šie sīkumi slikti saskan ar taisnīgumu. Lai atšifrētu Bosha vēstījumu, viduslaiku vēsturnieks Mihails Maizuls pievēršas viduslaiku demonoloģijai, antijūdu polemikām, astrologu teorijām un apokaliptiskajiem mītiem par pēdējiem laikiem un Antikristu.