Viņi vienmēr smējās par mani. Kā bērnu aizvainojumi pārvēršas nežēlībā

Šī ir atklāta stāsts par to, kā ir kļūt par izstumto, jo tu atsakies būt tāds kā visi. Pamatskolā Džodi Blanko bija populāra: visi klasesbiedri vēlējās tikt pie viņas dzimšanas dienas svinībām, sēdēt blakus, dalīties ar saviem noslēpumiem. Lai uzturētu tādu reputāciju, bija jāiet uz darījumu ar sirdsapziņu. To Džodi nevarēja izdarīt. Mīļās kurpes, kas peldēja tualetē, džemperis, kas bija apliets ar kolu, košļājamie papīra bumbiņas matos, ļauni aizvainojumi, sitieni un, kas ir vissliktākais, izstumtā zīmogs kļuva par viņas jauno realitāti. Viņa palika viena ar savām sāpēm, kamēr visi apkārt teica: «Bērni ir bērni!» un ieteica būt «virs tā». Pagāja divdesmit gadi, pirms, cenšoties atbrīvoties no pagātnes, Džodi dāvāja pasaulei aizkustinošu stāstu, kas kļuva par bestselleru. Stāsts par vientulību un nesapratni, par spēku un drosmi, par izaugsmi un par to, kā mīlestība un atbalsts palīdz atrast savu ceļu dzīvē.