«Lido, mana dvēsele, cauri bezgalīgām tālēm...»

Dzejas tulkojumi Borisa Leonidoviča Pasternaka, izcilā 20. gadsimta dzejnieka, Nobela prēmijas laureāta, jau sen ir kļuvuši par «krievu dzejas faktu» un ienāk viņa mākslinieciskajā pasaulē kā ceļazīmes, kādā mērā nosakot arī viņa paša radošo ceļu. Starp dzejniekiem, uz kuriem Boriss Pasternaks vēršas kā tulkotājs, bija Šekspīrs un Gēte, Šelli un Kits, Verlēns, Rilke, Petefi un citi. Pēc Pasternaka domām, tulkojumam jābūt patstāvīgam mākslinieciskam darbam. Tas ir pamatots tikai tad, kad tas nodod oriģināla garu un rada iespaidu par «dzīvību, nevis vārdiem»: «Teksta atbilstība — saikne ir pārāk vāja, lai nodrošinātu tulkojumam lietderību. Šādi tulkojumi nepamatot solījumus. To bālās pārstāstījumi nesniedz priekšstatu par galveno priekšmeta pusi, kuru tie cenšas atspoguļot, — par tā spēku».