Grāfs Jāns Potockis (1761 — 1815) bija ārkārtīgi neparasts cilvēks, kura biogrāfija glabā ne mazums noslēpumu. Izcils arheologs un ceļotājs, ģeogrāfs un etnogrāfs, izdevējs un diplomāts, viņš vienlaikus bija pazīstams mistiķis, tuvs masoniem un Maltas ordeņa bruņiniekiem, ar kuriem visu mūžu uzturēja noslēpumainus kontaktus. Pat šī cilvēka nāve bija noslēpumaina: mocīts ar hroniskām migrēnām, Potockis izšāva sev galvā ar pistoli, kas, kādēļ gan, bija uzlādēta... ar sudraba lodi, kuru viņš izlieta ar savām rokām. Tomēr galvenais noslēpums, ko viņš atstājis pēctečiem, ir vienīgais darbs, ko viņš rakstījis un pārrakstījis visu mūžu, "Rokasgrāmata, atrasta Saragosā". Romāns, bez kura mūsdienu literatūra nebūtu tāda, kādu mēs to pazīstam. Romāns, par kuru uzrakstītas desmitiem zinātnisku darbu, rakstu un eseju. Romāns, kas atstājis uz modernisma un postmodernisma literatūru (kā, starp citu, arī uz mistikas un šausmu literatūru) ietekmi, kuru nav iespējams pārvērtēt. Viens no visdīvainākajiem un oriģinālākajiem pasaules literatūras darbiem — un pirmais Eiropas darbs, kas uzrakstīts "ķīniešu kastītes" žanrā. ...Napoleona kari. Saragosas aplenkums. Vienā no ieņemtiem namiem franču virsnieks atrod noslēpumainu rokasgrāmatu par piedzīvojumiem virsniekam Spānijas mantošanas kara laikā Alfonsem van Vordenam, 66 dienas klaiņojot Sjerra-Morēnā un piedzīvojot savos klaiņojumos neskaitāmas patiesi fantastiskas notikumu un satikšanās — dīvainas, biedējošas un neticamas. Kas no notiekošā ar van Vordenam notika patiesībā, kas bija sapnis, kas — vīzija? Pats viņš to nesaprata. Par to spriest nāks lasītājam.
