Vecās dzīvokļa stāsts

Veltīts mūsu vecmāmiņām un vectētiņiem.

Vecā māja klusā Maskavas ieliņā, seši stāvi augšup un durvis pa kreisi - un mēs esam pie Murovcem. Mēs iegājām vecajā Maskavas dzīvoklī 1902. gada oktobra vakarā un palikām šeit veselu simts gadu. Iepazināmies ar vairākiem Murovcu paaudžu, viņu kaimiņiem un draugiem, kļuvām par lieciniekiem tikšanās un šķiršanās, bēdu un laimes, zaudējumu un cerību, kādas piedzīvoja daudzas ģimenes Krievijā. Vienkāršo veco Maskavas dzīvokļa iemītnieku stāstā atspoguļojās mūsu valsts vēsture 20. gadsimtā. To mums stāstīja ne tikai paši varoņi, bet arī viņu lietas: mēbeles un apģērbs, trauki un grāmatas, spēles un sadzīves priekšmeti. Galu galā priekšmeti nes sevī laika nospiedumu, glabā atmiņu un laikmeta pēdas, kurā tie tika radīti un kalpoja. Tie ir liecinieki tai vēsturei, par kuru neuzraksta mācību grāmatās, bet kas ir ļoti svarīga katram no mums, mūsu ģimeņu, mūsu draugu vēsturei, mūsu pašu vēsturei.

Bērniem no jaunākajām un vidējām klasēm.