Marijas Stjuartas dzīve bija piepildīta ar bezprecedenta dramatismu un pretrunām. Kļūstot par Skotijas karalieni deviņu mēnešu vecumā un par Francijas karalieni sešpadsmit gadu vecumā, viņa uzkāpa tronī, kas piederēja viņai pēc dzimšanas tiesībām, astoņpadsmit gadu vecumā. Kā vienas no visnepatīkamākajām Eiropas valstīm vadītāja, ko plosīja reliģiskais konflikts un cīņa par varu, Marija vadīja armijas uz uzvaru un sakāvi; viņa pārdzīvoja otra vīra slepkavību un apprecējās ar to, ko sauca par viņa slepkavu. Divdesmit piecu gadu vecumā viņa nonāca gūstā pie citas karalienes — Elizabetes Tjūdoru, kura parakstīja Marijai pēc deviņpadsmit gadu ieslodzījuma nāves spriedumu. Slavenais vēsturnieks un biogrāfs Džons Gajs pēta sazvērestību labirintus, kurus plānoja skotu lordi, cenšoties iegūt varu, un centienus, ko pielika Elizabetes ministri, lai izslēgtu Mariju no likumīgajiem Anglijas troņa mantiniekiem. Viņš piedāvā absolūti jaunas interpretācijas pazīstamajai stāstij, kas gadsimtiem ilgi iedvesmojusi rakstniekus, dzejniekus, komponistus, māksliniekus un režisorus. Grāmata kalpoja par pamatu 2018. gadā Lielbritānijā uzņemtajam filmam ar Sīršu Ronanu Marijas lomā un Margo Robiju Elizabetes lomā.
«Es nolēmu uzrakstīt jaunu Marijas biogrāfiju. Man gribējās nonākt līdz pašai būtībai: redzēt sievieti, kuras izvēle bija saprotama, bet lēmumi loģiski, nevis stereotipu vai ērti un slikti saskaņotu mītu kopums. Es gribēju pastāstīt Marijas Stjuartas stāstu, cik vien iespējams dodot vārdu viņai pašai, un vienlaikus parādīt, kāpēc citu cilvēku liecības par tiem pašiem notikumiem krasi atšķiras no viņas viedokļa». (Džons Gajs)
Populārakas
