Par karu

"Kara ir politikas turpinājums ar citiem, vardarbīgiem līdzekļiem" — viena šī skaidrā definīcija būtu pietiekama, lai iemūžinātu Kārļa fon Klauzēvica darbu. Prūsijas virsnieks, kurš cīnījās ar Napoleonu Krievijas pusē, nebija tālu no pirmajiem, kas rakstīja par karu. Bet šie darbi stāstīja, kā jāvada karš. Klauzēvics mēģināja iekļūt kara būtībā, analizēt to kā sociālu fenomenu. Un viņš ar šo uzdevumu lieliski tika galā. Viņš ne tikai sniedza pārskatu par bruņotiem konfliktiem cilvēces vēsturē — viņš lieliski formulēja karu kā filozofiju, izstrādāja tā likumus un noteica virzītājspēkus. Rezultātā stratēģiskā un filozofiskā izpratne par karu izrādījās sadalīta "pirms" un "pēc" grāmatas ar vienkāršu nosaukumu "Par karu" parādīšanās. Tādējādi šī grāmata paliek viens no lielākajiem stratēģiskajiem pētījumiem vēsturē, un autora noteiktie principi tiek pielietoti ne tikai militāro darbību analīzei, bet arī konkurences stratēģiju veidošanai politikā un biznesā.